CSDD apkopojot ceļu satiksmes negadījumu statistisku liecina, ka pusi no smagajiem gadījumiem izraisīja autovadītāji reibumā. Otru pusi no statistikas veido:
- Pārkāpjot atļauto ātrumu (30% no visiem negadījumiem)
- Autovadītāju neuzmanība (bieži telefonu vaina)
- Riskanti manevru veikšana
- Rupju ceļu satiksmes noteikumu neievērošana
Labā ziņa ir tā, ka dzērājšoferu un agresīvo braucēju skaits ir sarucis, bet sliktā—minētie administratīvie pārkāpumi 2023. gadā bija pieauguši, tostarp arī bojāgājušo skaits.
Apskatīsim šo statistiku tuvāk un uzzināsim ko mēs, kā atbildīgi autovadītāji, varam darīt lai uzlabotu Latvijas braukšanas kultūru.
Padoms 1: Atpūties no telefona
Esi redzējis kā kāda priekšējā mašīna tā interesanti uz ceļa vijojas? Tas visbiežāk varētu nebūt alkohola ietekmes dēļ.
Lielākajai daļai no mums (gandrīz 80%) telefoni ir kļuvuši par daļu no ceļa. Navigācijas pētīšana, dziesmu izvēle, pop-up ziņojumi, pasažiera TikToki… Pieņemot, ka parasti atsakies no TikTokiem, SMS lasīšana varētu būt visbīstamākā rīcība. Tā novērš uzmanību no ceļa apmēram 5 sekundes un ja tu brauc ar 90km/h, tas ir kā nobraukt futbola stadiona garumu ar acīm ciet.
Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka līdz pat 25% no auto negadījumiem ir sekas no uzmanības novēršanās no ceļa. Vēl satraucošāk—telefona lietošana braukšanas laikā palielina negadījumu risku par 2,5 reizēm salīdzinājumā ar uzmanīgu braukšanu.
Nav iespējams braukt maksimāli droši ja visa uzmanība netiek veltīta ceļam. Jebkura ar braukšanu nesaistīta aktivitāte paaugstina iespēju iekļūt nopietnā negadījumā.
Padoms 2: Vienmēr ievēro ātruma ierobežojumus
Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijā biežāk pārsniedz ātrumu. Precīzāk runājot—77% no Latvijas autovadītājiem pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām.
“Latvija Eiropā faktiski ir vienīgā valsts, kurai tā saucamais piedošanas limits ir plus 10 km/h… Tā ir tā atšķirība, kāpēc kaimiņi ir mums priekšā, bet mēs esam tur, kur esam,” stāsta Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors T. Vectirāns.
Kāpēc mēs kolektīvi šādi palielinam negadījumu riskus?
Braucot ātrāk, piemēram, par 10–20 km/h virs ātruma ierobežojuma, šķiet, ka tas varētu būtiski saīsināt ceļā pavadīto laiku. Tomēr realitātē laika ietaupījums ir daudz mazāks, nekā mēs bieži iedomājamies.
Nav atļauts braukt ātrāk par transportlīdzekļiem, kas atrodas priekšā un ievēro pareizo ātrumu, tāpēc riskanti manevri un citu apdzīšana parasti rezultējas tikai ar niecīgu ieguvumu—atrašanos par trim mašīnām priekšā. Tomēr gala rezultātā braukšanas ātrums paliek tāds pats kā pārējiem, un iegūtais laika ietaupījums ir vien aptuveni 10 sekundes.
Noteiktie ātrumi ir noteikti tādi kādi tie ir ar iemeslu, ievērosim tos un cenšamies izbraukt no mājas mazliet ātrāk ja bieži sanāk kautkur steigties.
Padoms 3: Atstāj drošības buferi
Braukšana pakaļ priekšējai mašīnai jeb tā saucamā astēšana, ne tikai rada stresu otram vadītājam, bet ievērojami samazina tavu laiku un iespēju reaģēt uz pēkšņiem manevriem vai bremzēšanu.
Lai novērtētu, vai esi atstājis pietiekamu drošības buferi, izmanto trīs sekunžu principu.
Ir nepieciešamas 1.5 sekundes lai pamanītu risku un papildus 1.5. sekundes lai nobremzētu un no riska izvairītos.
Kad priekšā esošā automašīna šķērso konkrētu ceļa orientieri, piemēram, ceļazīmi, sāc skaitīt: “viens, divi, trīs”. Ja līdz orientierim nonāc ātrāk nekā pēc trīs sekundēm, tu brauc pārāk tuvu.
Ja brauc ātrāk par 60km/h, brauc sliktos laikapstākļos vai tumsā, trīs sekunžu principu palielini līdz piecām sekundēm, jo tad palielinās bremzēšanas ceļš.
Atceries, ka lielākām automašīnām, piemēram, kravas automašīnām, nepieciešams vēl lielāks attālums, lai apstātos. Šis tev palīdzēs izvairīties no negadījumiem it īpaši tad kad esi sastrēgumos, kad bieži esam mazāk uzmanīgi un šķiet, ka negadījumu iespējas ir mazākas.
Padoms 4: Saglabā mieru ap agresīviem braucējiem
Aptaujājot ap 5000 iedzīvotājus 2024.gada aptaujā, ir atklāts, ka apmēram 90% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar agresīviem braucējiem.
Agresīva braukšana ir viena no būtiskākajām problēmām Latvijas ceļu satiksmē. Riskanta apdzīšana, pēkšņa bremzēšana vai neatbilstoši straujš ātruma pieaugums ne tikai palielina negadījumu risku, bet arī rada stresu citiem satiksmes dalībniekiem.
Kaut arī mēs nevaram kontrolēt to kā uz ceļiem uzvedas citi, mēs varam reaģēt saprātīgi.
- Izvairies no konfrontācijas. Nepadari situāciju sliktāku, reaģējot uz agresīvo braucēju ar dusmām, žestiem vai signāliem. Ignorē viņu provokācijas un fokusējies uz savu un apkārtējo drošību.
- Saglabā drošu distanci. Ja agresīvs braucējs ir tev priekšā vai aizmugurē, palielini attālumu. Tas sniegs vairāk laika reaģēt uz viņa neprognozējamo uzvedību.
- Ļauj viņam apbraukt. Ja kāds spiež tevi braukt ātrāk vai tuvojas pārāk tuvu, atlaid gāzi un ļauj viņam apdzīt, cik vien ātri tas ir iespējams droši.
- Ziņo par bīstamu braukšanu. Ja agresīvs braucējs apdraud citu drošību, piefiksē viņa automašīnas numura zīmi un ziņo par notikušo ceļu policijai. Šādiem vadītājiem var uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu.
Galvenais ir domāt par drošību, nevis par taisnības panākšanu ceļa situācijās. Tavs mērķis ir nonākt galamērķī, neiesaistoties nevajadzīgās situācijās, kas varētu radīt papildu riskus.
Padoms 5: Regulāri apkop savu auto
Tava automašīna ir drošas braukšanas pamats un tai vienmēr jābūt darba kārtībā. Regulāra tehniskā pārbaude un apkope palīdz novērst mehāniskas problēmas, kas var kļūt par nopietnu negadījumu cēloni. Pat nelieli defekti, piemēram, nolietotas riepas vai izdeguši lukturi, var apdraudēt tevi un citus ceļa dalībniekus.
Visbiežāk KASKO apdrošināšanas atlīdzības piesaka par sadursmēm ar citiem auto, uzbraukšanu objektiem un vējstiklu bojājumiem, bet kad gaisa temperatūra strauji mainās ziemas sākumos, arī ceļu seguma kvalitāte var mainīties līdz ar to, var tikt arī pie bojātām riepām un diskiem.
Ko regulāri pārbaudīt:
- Riepas. Pārliecinies par riepu protektora dziļumu un spiedienu. Nodilums vai nepietiekams spiediens palielina slīdēšanas un riepu pārsprāgšanas risku.
- Bremzes. Pārbaudi, vai bremžu sistēma darbojas nevainojami un nerada aizdomīgus trokšņus vai vibrācijas.
- Lukturus. Pārbaudi, vai visi lukturi strādā pareizi. Īpaši svarīgi tas ir sliktas redzamības apstākļos.
- Šķidrumus. Regulāri pārbaudi eļļas, dzesēšanas šķidruma un logu tīrītāju šķidruma līmeni. Nepietiekams šķidruma līmenis var izraisīt nopietnas tehniskas problēmas vai bīstamas situācijas uz ceļa.
Pavasarī neaizmirsti auto kārtīgi notīrīt no sāls, kas var sakrāties auto apakšā un izraisīt koroziju, kā arī bojāt bremžu sistēmu.
Prātīgi, mierīgi un droši!
Ceram, ka šie padomi drošai braukšanai tev noderēja. Atceries, ka drošai un atbildīgai rīcībai uz ceļa ir jābūt prioritātei ikvienam autovadītājam. Ir ļoti svarīgi saglabāt uzmanību, ievērot noteikumus un pārliecināties, ka citi satiksmes dalībnieki netiek apdraudēti tavā braukšanas laikā.
Neaizmirsti pieskatīt automašīnas tehnisko stāvokli, īpaši ziemas un pavasara sezonās, kad jābūt īpaši uzmanīgam mainīgajos ceļa apstākļos. Mierīgs prāts, ievērota distance un uzmanīga braukšana palīdz izvairīties no nelaimēm un rada pozitīvu piemēru pārējiem.
Atceries, pozitīva braukšanas kultūra var būt tā, kas nosaka ceļu drošību un palīdz ikvienam laimīgi sasniegt galamērķi.
