77% Latvijas autovadītāju atzīst, ka ārpus apdzīvotām vietām pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, liecina ESRA veiktā aptauja, kurā piedalījās satiksmes dalībnieki no 39 Eiropas valstīm. Šie rezultāti Latvijai nodrošina otro vietu Eiropas ātruma pārkāpēju reitingā. Vai tiešām ir vērts riskēt ar dzīvību tikai dažu minūšu laika ietaupījuma dēļ?
Šajā rakstā skaidrosim, kādi ir biežākie ātruma pārsniegšanas iemesli un kāds sods par ātruma pārsniegšanu var tikt piemērots.
Kādi ir biežākie ātruma pārsniegšanas iemesli?
Iemesli ātruma pārsniegšanai var būt dažādi. Viens no biežākajiem ātruma pārkāpšanas iemesliem ir pielāgošanās satiksmes plūsmai – bieži vien autovadītāji izvēlas braukt ar tādu ātrumu, kādu uztur citi satiksmes dalībnieki, pat, ja tas pārsniedz atļauto. Vadītāji uzskata, ka, braucot lēnāk, viņi varētu radīt traucējumus satiksmes plūsmai vai izraisīt bīstamas situācijas.
Tāpat par iemeslu var būt steiga ātrāk nokļūt galamērķī, īpaši situācijās, kad autovadītājs kavē darbu vai svarīgu tikšanos.
Daļa cilvēku ātruma pārsniegšanu uztver kā izklaidi vai veidu, kā iegūt adrenalīnu, īpaši jaunāki vai nepieredzējuši autovadītāji, kuri mēdz nenovērtēt iespējamos riskus. Arī garlaicība var būt iemesls ātruma pārsniegšanai – gari vai monotoni ceļa posmi mudina vadītājus palielināt ātrumu, lai padarītu braucienu dinamiskāku.
Retāk, bet dažkārt autovadītāji nepamana, ka brauc pārāk ātri, jo nepievērš uzmanību ātruma ierobežojuma zīmēm vai sava transportlīdzekļa spidometram, īpaši, ja ceļš ir tukšs vai šķiet drošs. Savukārt citi uzskata, ka ātruma pārsniegšana nemaz nav bīstama – viņi paļaujas uz savām braukšanas prasmēm un pieņem, ka neliels ātruma pārsniegums būtiski neietekmē drošību.
Soda veidi: Naudas sods, soda punkti, autovadītāja apliecības atņemšana, tiesvedība
Par ātruma pārsniegšanu un citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tiek piemēroti dažādi soda veidi, atkarībā no pārkāpuma smaguma. Populārākais sods ir naudas sods, kas kalpo kā finansiāls brīdinājums par nepareizu rīcību. Papildus var tikt piemēroti soda punkti, kas tiek reģistrēti vadītāja uzskaites sistēmā un var ietekmēt vadītāja tiesības vadīt transportlīdzekli. Smagākos gadījumos var tikt atņemta autovadītāja apliecība uz noteiktu laiku.
Sods par ātruma pārsniegšanu
Likums paredz, ka par ātruma pārsniegšanu Latvijā ir piemērojams sods. Tas reglamentēts Ceļu satiksmes likumā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55.pantu "Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana", par ātruma pārkāpumiem var tikt piemērots sekojošs sods:
- Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, piemēro brīdinājumu transportlīdzekļa vadītājam.
- Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četru naudas soda vienību apmērā.
- Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam astoņu naudas soda vienību apmērā.
- Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešpadsmit naudas soda vienību apmērā.
- Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit divām līdz četrdesmit četrām naudas soda vienībām.
- Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit astoņām līdz sešdesmit četrām naudas soda vienībām un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz trim mēnešiem.
- Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 61 kilometra stundā līdz 70 kilometriem stundā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit četrām līdz simt deviņdesmit divām naudas soda vienībām un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem.
- Par atļautā ātruma pārsniegšanu vairāk par 70 km/h piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no 12 līdz 36 mēnešiem.
Sods ir atšķirīgs, ja pārkāpums tiek izdarīts apdzīvotās vietās.
Papildu sankcijas atkārtotiem pārkāpējiem
Lai gan sods par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu var būt samērā liels, Valsts policijas dati liecina, ka piektā daļa ātruma pārkāpēju jeb 20% atļauto braukšanas ātrumu pārsniedz vairākkārt. Tas norāda uz tendenci, ka daļa vadītāju ignorē sodus un turpina pārkāpt noteikumus. Tomēr pašlaik likums neparedz īpašu sodu sistēmu, kas būtu vērsta tieši uz atkārtotiem ātruma pārkāpējiem. Sankcijas tiek piemērotas atbilstoši iepriekš minētajam likumam, tostarp naudas sods, soda punkti un autovadītāja apliecības atņemšana. Bargāki sodi par šādu pārkāpumu netiek piemēroti.
Kā tehnoloģijas palīdz vai sarežģī situāciju?
Tehnoloģijas ir kļuvušas par nozīmīgu rīku ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, īpaši ātruma kontroles jomā. Viens no efektīvākajiem līdzekļiem ir fotoradari, kas automātiski fiksē transportlīdzekļus, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Fotoradaru izmantošana palīdz samazināt pārkāpumu skaitu, jo vadītāji bieži kļūst piesardzīgāki vietās, kur šīs iekārtas ir uzstādītas.
Izmantoti tiek arī vidējā ātruma kontroles radari, kas darbojas vairākos posmos Latvijā. Tie aprēķina transportlīdzekļa vidējo ātrumu starp diviem kontrolpunktiem. Šāda pieeja novērš situācijas, kad vadītāji samazina ātrumu tikai fotoradara tuvumā, bet pārējā ceļa posmā turpina pārsniegt ātrumu.
Vidējā ātruma kontroles sistēmas ir ierīkotas uz:
- Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);
- Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);
- Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);
- Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);
- reģionālais autoceļš Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km);
- Daugavpils šosejas (A6):
- aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km);
- no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km);
- no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km);
- Bauskas šosejas (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);
- Jelgavas šosejas (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);
- Liepājas šosejas (A9)
- no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km);
- no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km).
Apkopojot svarīgāko – ikviens autovadītājs ir atbildīgs ne tikai par savu, bet arī par citu satiksmes dalībnieku drošību. Braukšana atbilstoši noteikumiem un ātruma ierobežojumiem nav tikai likuma prasība, bet arī ētisks pienākums. Svarīgi atcerēties, ka atbildīgas rīcības pamatā nav jābūt bailēm no soda, bet gan vēlmei veicināt drošību. Apzinīga attieksme pret braukšanu palīdzēs ne tikai samazināt pārkāpumus un negadījumu skaitu, bet arī uzlabos kopējo braukšanas kultūru Latvijā. Mūsu kopējā drošība sākas ar katra vadītāja izvēlēm.
