No 2025. gada 1. janvāra spēkā stājās izmaiņas transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates noteikumos, kas paredz jaunu un stingrāku izplūdes gāzu pārbaudes metodi transportlīdzekļiem, kas atbilst Euro 5 un Euro 6 emisijas standartiem. Šīs izmaiņas galvenokārt ietekmēs dīzeļdzinēju automašīnu īpašniekus.
Taču ko īsti nozīmē dūmainības koeficients, kā tas tiek mērīts un kāpēc tam pievērsta tik liela uzmanība? Šajā rakstā skaidrosim, kas ir dūmainības koeficients, kā tas ietekmē tevi kā auto īpašnieku un ko var darīt, lai nodrošinātu auto atbilstību noteiktajām normām.
Kas ir dūmainības koeficients?
Dūmainības koeficients ir rādītājs, kas raksturo transportlīdzekļa izplūdes gāzu izmešu radīto piesārņojumu. Tas parāda, cik daudz kvēpu un citu cieto daļiņu tiek izvadītas atmosfērā. Jo augstāka šī vērtība, jo vairāk piesārņojuma transportlīdzeklis rada.
Dūmainības koeficients tiek noteikts izmantojot īpašu iekārtu – opacimetru. Testa laikā dzinējs tiek paātrināts līdz maksimāliem apgriezieniem (brīvgaitā), un iekārta analizē izplūdes gāzu caurspīdīgumu. Jo vairāk kvēpu un cieto daļiņu ir gāzēs, jo augstāka būs dūmainības koeficienta vērtība.
No 2025. gada 1. janvāra dīzeļdzinēja automobiļus, kas atbilst Euro 5 un Euro 6 emisijas standartiem, pārbaudīs, izmantojot jaunu aprīkojumu. Euro 5 un Euro 6 emisijas standarti ir Eiropas Savienības noteiktas prasības transportlīdzekļu izplūdes gāzu emisiju ierobežošanai, kas nosaka maksimāli pieļaujamos slāpekļa oksīdu (NOx), cieto daļiņu (PM), ogļūdeņražu (HC) un oglekļa monoksīda (CO) līmeņus, lai samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu videi draudzīgāku transportu.
Jaunais aprīkojums parādīs, vai transportlīdzeklim ir uzstādīts un funkcionējošs cieto daļiņu filtrs jeb DPF (Diesel Particulate Filter) un tas atbilst emisijas standartiem. DPF filtra uzdevums ir būtiski samazināt kvēpu emisijas, kas rodas, dzinējam darbojoties ar dīzeļdegvielu.
Dūmainības koeficients – norma dīzeļdzinējiem
Dīzeļdzinēju automašīnām īpaša uzmanība tiek pievērsta ne tikai CO₂ emisiju daudzumam, bet arī cieto daļiņu koncentrācijai izplūdes gāzēs. Jaunās prasības paredz precīzāku un stingrāku atgāzu pārbaudi, lai samazinātu kaitīgo ietekmi uz vidi.
Aplūkosim, kādas ir pieļaujamās atgāzu normas Latvijā un kā tās saistītas ar Eiropas prasībām.
Pieļaujamais dūmainības koeficients Latvijā un Eiropā
Latvijā un Eiropas Savienībā spēkā esošie noteikumi nosaka stingras prasības attiecībā uz transportlīdzekļu izmešu kontroli. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 295 punktu 8.2.2.3. “Atgāzu cietās daļiņas”:
"Automobiļiem, kuru pilna masa nav lielāka par 3,5 tonnām un kas pirmo reizi reģistrēti no 2013. gada 1. janvāra, cieto daļiņu koncentrācija dīzeļmotoru atgāzēs nedrīkst pārsniegt 1 000 000 cm⁻³ normu. Ja šī norma tiek pārsniegta, tehniskajā apskatē transportlīdzeklis saņems 2. vērtējumu, kas nozīmē atkārtotu pārbaudi pēc defektu novēršanas."
Jaunās prasības ir cieši saistītas ar Eiropas Savienības regulām, kas mērķtiecīgi virzās uz emisiju samazināšanu. ES ir noteikusi pakāpeniskas CO₂ izmešu samazināšanas prasības:
- No 2025. līdz 2029. gadam gan vieglajiem automobiļiem, gan furgoniem būs jāsamazina CO₂ emisijas par 15 %salīdzinājumā ar 2021. gada līmeni.
- No 2030. gada jauno automobiļu vidējām CO₂ emisijām būs jāsamazinās par 37,5 %, taču furgoniem – par 31 %salīdzinājumā ar 2021. gada līmeni.
CO₂ izmešu normas un to ietekme
Dūmainības koeficients un CO₂ izmeši ir cieši saistīti – jo neefektīvāk degviela sadeg dzinējā, jo vairāk kaitīgo vielu nokļūst atmosfērā un nodara kaitējumu uz vidi. Kamēr CO₂ ir siltumnīcefekta gāze, kas veicina klimata pārmaiņas, dūmainības koeficients ataino kvēpu un cieto daļiņu piesārņojumu, kas tieši ietekmē gaisa kvalitāti un cilvēku veselību.
Pēdējos gados atgāzu normām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo pilsētās gaisa piesārņojums kļūst par nopietnu problēmu. Tāpat arī vides regulatori nosaka arvien stingrākus ierobežojumus.
Kā sagatavoties tehniskajai apskatei, lai nepārsniegtu pieļaujamo dūmainības koeficientu?
Lai nodrošinātu, ka jūsu transportlīdzeklis atbilst noteiktajām atgāzu normām, nerada ietekmi uz vidi un bez problēmām izies tehnisko apskati, ir svarīgi savlaicīgi veikt profilaktiskus pasākumus. Regulāra dzinēja un izplūdes sistēmas apkope ne tikai samazinās izplūdes gāzu piesārņojumu, bet arī uzlabos automašīnas veiktspēju, degvielas patēriņu un dzinēja ilgmūžību.
Dzinēja apkope
Regulāra dzinēja apkope ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai samazinātu dūmainības koeficientu. Laicīgi jāmaina motoreļļa un gaisa filtrs, jo aizsērējis filtrs var pasliktināt degvielas sadegšanu un palielināt kvēpu daudzumu izplūdes gāzēs. Arī bojātas vai netīras sprauslas var izraisīt nepilnīgu degvielas sadegšanu.
Kvalitatīva degviela
Tāpat arī degvielas kvalitāte būtiski ietekmē izplūdes gāzu sastāvu, tāpēc svarīgi izmantot uzticamu degvielas uzpildes staciju pakalpojumus. Zemas kvalitātes vai neatbilstoša dīzeļdegviela var veicināt kvēpu uzkrāšanos izplūdes sistēmā, tādēļ no tās jāizvairās.
DPF pārbaude
Svarīgi ir arī savlaicīgi pārbaudīt izplūdes sistēmu un dīzeļdaļiņu filtru (DPF). Ja filtrs ir aizsērējis, tas jāattīra, jo aizsērējis DPF var ievērojami palielināt dūmainības koeficientu. Ja filtrs ir noņemts, transportlīdzeklis tehnisko apskati nevar iziet. Tāpat nepieciešams pārliecināties, ka izplūdes sistēmā nav plaisu un citas bojājumu pazīmes, kas var ietekmēt emisiju kontroli.
Ko darīt, ja dūmainības koeficients pārsniedz normu?
Ja tehniskajā apskatē tavai automašīnai tiek konstatēts paaugstināts dūmainības koeficients, tas nozīmē, ka izplūdes gāzēs ir pārāk daudz kvēpu un cieto daļiņu. Šādā gadījumā tehnisko apskati iziet nebūs iespējams, jo transportlīdzeklim tiks piešķirts 2. vērtējums, tas nozīmē, ka būs jāveic atkārota pārbaude pēc defektu novēršanas.
Lai novērstu problēmu, vispirms jāveic diagnostika un remonts. Viens no biežākajiem iemesliem paaugstinātam dūmainības koeficientam ir aizsērējis vai bojāts dīzeļdaļiņu filtrs (DPF). Ja filtrs ir aizsērējis, ir iespējams to attīrīt. Taču, ja filtrs ir bojāts vai iepriekš izņemts, tas būs jānomaina, jo bez DPF filtra automašīna neatbildīs noteiktajām emisijas prasībām.
Papildus jāpārbauda degvielas sistēma, jo nolietojušās sprauslas var izraisīt nepilnīgu degvielas sadegšanu un palielinātu kvēpu emisiju. Tāpat jānovērtē EGR vārsta stāvoklis, jo aizsērējis vai bojāts vārsts var traucēt izplūdes gāzu recirkulāciju un palielināt piesārņojumu.
Kad defekti, kas ir konstatēti iepriekš, ir novērsti, transportlīdzeklim jāveic atkārtota tehniskā apskate. Saskaņā ar CSDD noteikumiem, atkārtotā pārbaude jāveic 30 dienu laikā, pretējā gadījumā būs jāiziet pilna tehniskā apskate no jauna.
Secinājumi un autovadītāju atbildība
Apkopojot svarīgāko, pieļaujamo atgāzu normu ievērošana nav tikai tehniska prasība, lai izietu valsts transportlīdzekļu tehnisko apskati – tās ir rūpes par vidi un sabiedrības veselību, kā arī paša auto ilgtspējīgu darbību.
Dūmainības koeficients un CO₂ emisijas tieši ietekmē gaisa kvalitāti. Atbildīga attieksme pret sava auto tehnisko stāvokli ne tikai palīdzēs iziet tehnisko apskati bez sarežģījumiem, bet arī samazinās transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā.
