Vidējā ātruma radari - Ko ir noderīgi zināt?

Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc ceļu satiksmē pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tieši atļautā braukšanas ātruma ievērošanas kontrolei? Pēc Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) apkopotajiem statistikas datiem, aptuveni 6.8% ceļu satiksmes negadījumu ik gadu tiek izraisīti tieši nepareiza ātruma izvēles dēļ. 

Lai kontrolētu ātruma ievērošanu, aizvien biežāk tiek izmantoti vidējā ātruma radari. Bet kas tieši ir vidējā ātruma radari un kā tie palīdz uzlabot drošību uz ceļa? 

Kas ir vidējā ātruma radari?

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic transportlīdzekļa vidējā ātruma mērījumu starp diviem noteiktiem punktiem uz ceļa. Šādas ceļu satiksmes kontroles ierīces tiek izmantotas, lai uzraudzītu ātruma ierobežojumu ievērošanu un satiksmes drošību. 

No attāluma starp pirmo un otro kontroles punktu un kustības laika tiek aprēķināts vidējais ātrums. Ja vidējais ātrums pārsniedz noteikto ātruma ierobežojumu, tiek reģistrēts pārkāpums un parasti automātiski tiek izrakstīts sods. Latvijā vidējā ātruma mērīšanas kontroles sitstēma ir ieviesta 16 ceļa posmos. 

Kā darbojas vidējā ātruma radari?

Vidējā ātruma kontroles sistēma strādā pēc salīdzinoši vienkārša principa. Tā darbojas, izmantojot tehnoloģiju, kas nolasa transportlīdzekļa numura zīmi divos ceļa posmos. 

Kad transportlīdzeklis šķērso pirmo uzstādīto radara kameru, radars fiksē numura zīmi un precīzu laiku. Savukārt, kad tas pats transportlīdzeklis sasniedz otro radara kameru, mērījums tiek veikts atkārtoti. No attāluma starp diviem punktiem un transportlīdzekļa kustības laika aprēķina vidējo ātrumu ar kādu transporta līdzeklis pārvietojās. 

Ja aprēķinātais vidējais ātrums pārsniedz noteikto ātruma ierobežojumu attiecīgajā ceļa posmā, tiek uzskatīts, ka transportlīdzeklis ir pārkāpis noteikumus un tā īpašnieks saņems sodu. Ātruma mērīšanas sistēma automātiski reģistrē pārkāpumu.

Kāds ir vidējā ātruma radaru izmantošanas mērķis? 

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmas izmanto dažādiem nolūkiem. Apskatīsim populārākos no tiem.

Galvenais vidējo ātruma radaru izmantošanas mērķis, protams, ir satiksmes drošības uzlabošana, tai skaitā, ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšana. Tā kā radara darbības zonā tiek veicināta vienmērīga un droša kustība, tas palīdz novērst negadījumus, kas rodas pārmērīga vidējā ātruma dēļ.

Papildus ar tiem uzlabo atļautā ātruma ierobežojumu ievērošanu. Ja pie stacionārā radara autovadītāji visbiežāk samazina ātrumu tikai konkrētā vietā, tad vidējā ātruma radari palīdz kontrolēt braukšanas ātrumu garākā ceļa posmā. Visbeidzot, vidējā ātruma kontroles sistēma papildus var veikt arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskā apskates kontroli, proti, vai auto ir izgājis tehnisko apskati, kā arī autoceļu lietošanas nodevas un OCTA samaksas kontroli.

Izmantošanas mērķis atspoguļojas arī apkopotajā statistikā par fiksēto pārkāpumu iemesliem. Kopumā, no vairāk nekā 12 tūkstošiem pārkāpumu 28% bija saistīti ar vidējā ātruma pārsniegšanu, 25% – par neiegādātu OCTA, 20% – par nenopirktu vinjeti, 19% – par dalību satiksmē bez tehniskās apskates, 8% – par transporta reģistrācijas pārkāpumiem (Pēc Latvijas Valsts ceļu apkopotās statistikas). 

Kur Latvijā ir izvietoti vidējā ātruma radari?

Vidējā ātruma kontroles sistēmas ir uzstādītas vairākos Latvijas valsts ceļu posmos, piemēram, autoceļā no Rīgas uz Liepāju vai no Krustpils līdz Stūrniekiem. Informāciju par visiem vidējā ātruma radariem, kas uzstādīti Latvijā, vari atrast Latvijas Valsts ceļu mājaslapā. 

Vidējā ātruma kontroles sistēmas Latvijā

Šobrīd vidējā ātruma radari ir uzstādīti:

1. Autoceļš Rīga (Skulte) – Liepāja (A9), posms no 157,3. – 169,7. km
2. Autoceļš Rīga – Ventspils (A10), posms no 135,0. – 140,8. km
3. Autoceļš Rīga – Ventspils (A10), posms no 44,9. – 52,4. km
4. Autoceļš Rīga (Skulte) – Liepāja (A9), posms no 26,1. – 38,0. km
5. Autoceļš Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) (A8), posms no 50,0. – 69,2. km
6. Autoceļš Rīga – Ventspils (A10), posms no 24,1. – 30,8. km
7. Autoceļš Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) (A5), posms no 23,1. – 28,6. km
8. Autoceļš Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7), posms no 25,3. – 40. km
9. Autoceļš Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) (A1), posms no 14,1. – 20,1. km
10. Autoceļš Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) (A3), posms no 36,3. – 38,7. km
11. Autoceļš Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2), posms no 54,5. - 62,3 km
12. Autoceļš Cēsis – Vecpiebalga – Madona (P30), posms no 22,1. – 29,0. km
13. Autoceļš Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6), posms no 102,4. – 116,0. km
14. Autoceļš Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6), posms no 133,5. – 139,2. km
15. Autoceļš Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6), posms no 150,2. – 159,7. km
16. Autoceļš Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) A13 81,8. – 88,5. km

Vidējā ātruma radari ir uzstādīti ceļa posmos,  kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, vietās, kur autovadītājiem varētu rasties vēlme pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, piemēram, taisnos ceļa posmos, kur nav redzamu šķēršļu vai līkumu, ceļa posmos ar ierobežotu redzamību vai vietās, kur ātruma ierobežojumu pārsniegšana var radīt īpašu bīstamību.

Kādi ir sodi par ātruma pārsniegšanu, kurus ir fiksējuši vidējā ātruma radari? 

Pēc Eiropas KPI pētījuma datiem, Latvijā 2023.gadā 71% autovadītāju ārpus apdzīvotām vietām pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Taču kāds sods par to tiek piemērots, ja pārkāpumu ir fiksējuši vidējā ātruma radari?

Soda apmērs tiek piemērots atkarībā no tā, vai pārkāpums izdarīts apdzīvotā vietā vai ārpus tās, kā arī tā, cik ļoti atļautais ātrums ir pārsniegts. Sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu regulē Ceļu satiksmes likuma 55.pants “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana”. Piemēram, par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā transportlīdzekļa vadītāji saņem brīdinājumu.

• Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā piemēro brīdinājumu transportlīdzekļa vadītājam.
• Par braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četru naudas soda vienību (20 eiro) apmērā. Ja pārkāpums izdarīts apdzīvotā vietā vai dzīvojamā zonā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam astoņu naudas soda vienību apmērā.
• Par braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam astoņu naudas soda vienību (40 eiro) apmērā. Ja pārkāpums izdarīts apdzīvotā vietā vai dzīvojamā zonā, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešpadsmit naudas soda vienību apmērā.
• Par braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešpadsmit naudas soda vienību (80 eiro) apmērā. Ja pārkāpums izdarīts apdzīvotā vietā vai dzīvojamā zonā, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit divu naudas soda vienību apmērā.
• Par braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit divām līdz četrdesmit četrām naudas soda vienībām (160 līdz 220 eiro). Ja pārkāpums izdarīts apdzīvotā vietā vai dzīvojamā zonā, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit astoņām līdz sešdesmit četrām naudas soda vienībām.
• Par braukšanas ātruma pārsniegšanu no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit astoņām līdz sešdesmit četrām naudas soda vienībām (240 līdz 320 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz trim mēnešiem. Ja pārkāpums izdarīts apdzīvotā vietā vai dzīvojamā zonā, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit divām līdz deviņdesmit divām naudas soda vienībām un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz sešiem mēnešiem.

• Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 61 kilometra stundā līdz 70 kilometriem stundā piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit četrām līdz simt deviņdesmit divām naudas soda vienībām (220 līdz 950 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem. Ja pārkāpums izdarīts apdzīvotā vietā vai dzīvojamā zonā, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no deviņiem līdz 12 mēnešiem.

Šeit gan jāņem vērā Ceļu satiksmes likuma 43.6.pants, kas nosaka īpatnības administratīvo pārkāpumu lietās attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem (foto iekārtām, videoiekārtām, tai skaitā, vidējā ātruma kontroles sistēmām). Ja ātruma pārsniegšana tiek fiksēta ar vidējā ātruma kontroles sistēmu, personai tiek uzlikts attiecīgajam pārkāpumam noteiktais minimālais naudas sods.

Vai ir iespējams apstrīdēt sodu, kas noteikts, balstoties uz vidējā ātruma radaru?

Ja kontroles sistēma ir fiksējusi pārkāpumu, saskaņā ar CSL 43.6 pantu,  protokolu ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā nosūta personai, kurai piemērots administratīvais sods. Taču kā rīkoties gadījumā, ja vēlies apstrīdēt sodu, kas piemērots, balstoties uz vidējā ātruma radaru?

Pirmkārt, jāņem vērā, ka sodu var pārstrīdēt gadījumā, ja neesi vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī. Šajā gadījumā jāpārsūdz lēmums par administratīvā soda piemērošanu un jānorāda persona, kura pārkāpuma brīdī ir vadījusi transportlīdzekli. Sūdzībā jānorāda attiecīgās personas vārds, uzvārds, personas kods, kā arī pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli.

Kāda ir vidējā ātruma radaru ietekme uz satiksmes drošību?

Vidējā ātruma kontrole ir ļoti labi pierādījusi savu efektivitāti satiksmes drošības uzlabošanā. Tās ietekme uz drošību ietver dažādus aspektus. 

Pirmkārt, tā veicina transportlīdzekļu vadītāju atbildīgāku braukšanas kultūru, kas palīdz ar ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanu. Jāņem vērā arī tas, ka negadījumu sekas būs mazāk smagas, ja ātrums tiek ievērots atbilstoši likumdošanai. 

Tāpat ātruma kontroles sistēmas palīdz organizēt vienmērīgāku satiksmes plūsmu, novēršot straujas bremzēšanas vai paātrināšanas manevrus. Visbeidzot, ātruma kontroles sistēmām ir preventīva ietekme. Proti, radaru klātbūtne mudina autovadītājus ievērot noteikumus, pat, ja viņi nepārzina precīzu radaru izvietojumu. 

Ietekme atspoguļojas arī statistikā. Latvijas Valsts ceļi pagājušajā gadā apkopoja statistiku par vidējā ātruma kontroles sistēmu darbības rezultātiem. Dati liecina, ka vidējā ātruma kontroles posmos avāriju skaits samazinājās par 46%, negadījumu skaits ar cietušajiem – par 64%, bet ar ievainotajiem – par 73%. Turklāt, vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās, vēl pirms iekārtas sāka darboties.

Ņemot vērā iepriekš minēto — nepareiza ātruma izvēle ir nozīmīgs faktors ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanā, un vidējā ātruma radari ir viens no risinājumiem, lai samazinātu šo risku. Ir skaidrs, ka šī tehnoloģija spēlē būtisku lomu nākotnes ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, un to plašāka ieviešana ir solis pareizajā virzienā. Aicinām ikvienu autovadītāju būt atbildīgam uz ceļa!