Vai esi gatavs ziemas aktivitātēm? Ziemas sporta veidi sniedz iespēju izbaudīt svaigu gaisu un aktīvo atpūtu, taču, lai šie piedzīvojumi būtu ne tikai jautri, bet arī droši, svarīgi ņemt vērā dažus būtiskus drošības pasākumus. Bieži vien cilvēki pieļauj kļūdas, kas var novest pie traumām. Šis raksts palīdzēs tev izvairīties no šīm kļūdām un nodrošināt drošu un patīkamu sportošanu.
Kā izvēlēties pareizo ekipējumu?
Pareiza ekipējuma izvēle ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu drošību un komfortu, kā arī samazinātu traumu risku. Šeit ir daži padomi, kas palīdzēs izvēlēties piemērotu ekipējumu ziemas sportam.
1. Kā izvēlēties slēpes?
Slēpes ir jāizvēlas atbilstoši tavam augumam, svaram un slēpošanas stilam. Klasiskajam slēpošanas solim parasti tiek rekomendēts izvēlēties slēpes, kas ir aptuveni 15-20 cm garākas par tavu augumu. Slēpju garums ir svarīgs, jo tas ietekmē stabilitāti un ērtību slēpošanas laikā. Ražotāji bieži nodrošina tabulas, kurās var atrast ieteikumus atkarībā no svara un auguma.
2. Kā izvēlēties snovborda dēli?
Snovborda dēļa izvēle ir balstīta gan uz tavu augumu, gan svaru. Būtiski ir izvēlēties dēļa platumu, kas atbilst tavu apavu izmēram – lai nodrošinātu labāku kontroli, dēļa platumam jābūt piemērotam tavam kājas izmēram. Snovborda dēļu veidi, piemēram, Camber (uzlabota vadāmība), Rocker (piemērots iesācējiem), Flat (stabils un universāls), vai Hibrīds (apvienotas labākās īpašības no citiem tipiem), ir jāizvēlas atbilstoši tavam braukšanas stilam un pieredzes līmenim. Iesācējiem piemēroti būs vieglākie dēļi, piemēram, Rocker, kas ļauj vieglāk balansēt, savukārt pieredzējušiem braucējiem būs piemērotāki dēļi ar lielāku stingrību, kas nodrošina labāku reakciju un kontroli.
3. Aizsardzības ekipējums
Nekad neaizmirsti par drošību! Ķivere, aizsargbrilles un balaklava ir būtiski, lai novērstu traumas un uzturētu komfortu slēpošanas vai snovborda laikā. Un papildu drošībai nekad nenāk par ļaunu iegādāties ziemas apdrošināšanu.
Traumu profilakse ģimenēm ar bērniem
Ziemas sports rada potenciālu traumu risku, kas saistītas ar locītavu un muskuļu sastiepšanu un pārslodzi. Lai pasargātu muskuļus un locītavas no pārslodzes, ir svarīgi uzsākt aktivitātes ar kārtīgu iesildīšanos. Iesildīšanās un muskuļu sagatavošana pirms slēpošanas vai snovborda palīdzēs saglabāt ķermeni elastīgu un gatavu kustībām.
Savukārt, lai novērstu locītavu un muskuļu ievainojumus, ir svarīgi izmantot aizsardzības aprīkojumu. Ja tev jau ir bijušas problēmas ar locītavām, noderīgas būs fiksējošās ortozes, kas palīdzēs novērst papildu traumas.
Kāpēc iesildīšanās ir svarīga?
Iesildīšanās pirms katras aktivitātes ir būtiska, lai sagatavotu ķermeni fiziskajai slodzei un samazinātu traumu risku. Tā uzlabo asinsriti, palielina muskuļu elastību un palīdz uzlabot kustību amplitūdu. Pareiza iesildīšanās arī sagatavo locītavas un muskuļus intensīvākai aktivitātei, samazinot muskuļu sastiepumu risku.
Nepārvērtē savas spējas
Ziemas aktivitātes var būt izaicinošas un radīt azartu, taču ir svarīgi būt realistiskam attiecībā uz savām fiziskajām spējām. Pirms uzsākt jaunas aktivitātes vai mēģināt sarežģītākus trikus, izvērtē savu sagatavotību. Ja neesi pārliecināts par savām spējām vai tev nav pietiekamas pieredzes, labāk izvairies no šīs aktivitātes. Alternatīva var būt instruktora palīdzība, kas palīdzēs apgūt jaunās prasmes droši. Nepārvērtējot savas spējas, tu samazini traumu risku.
Droša ledus šķērsošana – kas jāzina?
Pirms kāpšanas uz ledus ir svarīgi izvērtēt tā biezumu. Ledus, kas ir plānāks par 5 cm, ir ļoti bīstams un uz tā atrasties nedrīkst. Ja ledus biezums sasniedz 10 cm, tas ir pietiekami drošs, lai slidotu vai makšķerētu. Svarīgi atcerēties, ka ledus biezums var atšķirties dažādās ūdenstilpnes vietās. Lai pārliecinātos par ledus drošību, jāveic urbums vairākās vietās uz ūdenstilpnes virsmas.
Ceļu satiksmes drošība ziemā
Ziemā, sēžoties pie automašīnas stūres, ir jābūt īpaši uzmanīgam, jo laikapstākļi un slidenais ceļa segums var radīt papildu riskus. Pirmkārt, izvēlies ceļa segumam atbilstošu ātrumu – braucot pārāk ātri uz slidena ceļa, ievērojami palielinās slīdēšanas risks. Lai izvairītos no avārijām, vienmēr ievēro drošu distanci no priekšā braucošās automašīnas, lai spētu savlaicīgi reaģēt un bremzēt, ja tas būs nepieciešams.
Lai nodrošinātu nevainojamu automašīnas darbību, ziemā jāizmanto ziemas degviela. Tā novērš parafīna daļiņu kristalizēšanos, kas var radīt problēmas degvielas sistēmā un apgrūtināt motora darbību. Turklāt, ja gaisa temperatūra ir tuvu 0°C, uz ceļa var veidoties "melnais ledus" – neredzams un ļoti slidens slānis, kas ievērojami apgrūtina braukšanu un palielina avārijas risku. Tāpēc īpaši svarīgi ir braukt lēnām un uzmanīgi, lai izvairītos no neparedzamiem apstākļiem.
Ūdens un uzturs aukstā laikā
Daudzi cilvēki aukstos laikapstākļos mēdz aizmirst par ūdens lietošanu, jo nepiedzīvo izteiktas slāpes, taču arī šajā laikā dehidratācija var radīt nogurumu un samazināt koncentrēšanās spējas, tāpēc regulāri dzer ūdeni. Arī pilnvērtīgs uzturs ir būtisks, lai saglabātu enerģiju aukstā laikā. Bagātini ēdienkarti ar vitamīniem, minerālvielām un ogļhidrātiem, kas palīdzēs saglabāt siltumu un spēku ilgāk. Aukstajā sezonā ķermenis var patērēt vairāk enerģijas, lai uzturētu siltumu, tāpēc pievērs uzmanību sabalansētam uzturam.
Aukstuma ietekme uz ķermeni
Kad gaisa temperatūra ārā pazeminās zem nulles un sākas sals, ķermenis reaģē, sašaurinot asinsvadus, lai saglabātu optimālu ķermeņa temperatūru. Tā rezultātā asins un skābekļa piegāde audiem tiek ierobežota, kas var novest pie apsaldējumiem. Ja ilgstoši uzturies aukstumā un neesi pietiekami silti apģērbies, ir viegli iegūt apsaldējumus.
Ja rodas sajūta, ka ķermenis sāk sasalt, nekavējoties jārīkojas. Pēc iespējas ātrāk, dodoties uz siltām telpām. Novelc mitro, sasalušo apģērbu un apavus. Apsaldētās ķermeņa vietas jāsilda uzmanīgi un pakāpeniski. Ja apsaldēta seja, deguns vai ausis, sildi šīs ķermeņa daļas, uzliekot rokas uz šīm vietām.
Svarīgi atcerēties – apsaldētas vietas nevajag berzēt. Tā vietā, ja atrodies telpās, kājas vai rokas var mērcēt siltā ūdenī (apmēram 26°C). Pakāpeniski pievieno siltāku ūdeni. Turklāt svarīgi ir dzert siltu ūdeni vai tēju, lai palīdzētu ķermenim atgūties no aukstuma.
Atceries, ka mājas apstākļos iespējams ārstēt tikai pirmās pakāpes apsaldējumus, kas parasti pāriet 3-4 dienu laikā. Ja tev ir smagāki simptomi – āda kļūst tumši sarkana, pelēka vai melna, uz tās veidojas tulznas vai āda kļūst nejūtīga – nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Kas jāņem līdzi ziemas pārgājienā?
Pirms došanās ziemas pārgājienā, ir svarīgi sagatavoties, lai nodrošinātu drošību un spētu sniegt pirmo palīdzību nepieciešamības gadījumā. Ņem līdzi pirmās palīdzības komplektu ar pārsējiem, dezinfekcijas līdzekļiem, steriliem plāksteriem un sāpju remdējošiem līdzekļiem. Tāpat neaizmirsti par termosu ar siltu dzērienu, piemēram, tēju vai ūdeni, kas palīdzēs novērst dehidratāciju un saglabāt optimālu ķermeņa temperatūru. Multirīks vai nazis būs noderīgs jebkurā neparedzētā situācijā, bet siltā apģērba rezerves, piemēram, vilnas zeļes, cimdi un cepure nodrošinās papildus siltumu, ja gaisa temperatūra pārgājiena laikā samazināsies. Un, protams, neaizmirsti par ziemas apaviem ar labu protektoru, lai izvairītos no paslīdēšanas.
Pirmās palīdzības ABC
Sniedzot pirmo palīdzību pieaugušajam, vispirms ir jānodrošina gan tava, gan apkārtējo drošība. Pirms uzsākt jebkādus glābšanas pasākumus, pārliecinies, ka apstākļi ir droši. Tālāk pārbaudi cietušā samaņu, skaļi viņu uzrunājot un saudzīgi papurinot aiz pleciem. Ja cietušais reaģē vai atbild, tas nozīmē, ka viņš ir pie samaņas. Mierini un uzrunā cietušo. Ja nepieciešams, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz 113.
Ja cietušais nereaģē, uzskati, ka viņš ir zaudējis samaņu. Novieto viņu uz muguras, atbrīvo elpceļus, atliecot galvu un paceļot zodu. Ja cietušais elpo normāli, novieto viņu stabilajā sānu guļā un izsauc neatliekamo palīdzību. Ja cietušais neelpo vai elpošana nav normāla (lēni, trokšņaini gārdzieni, mazāk par 2 ieelpām 10 sekunžu laikā), nekavējoties veic sirds masāžu. Atbrīvo cietušo no apģērba ap krūškurvi, novieto rokas vidū un veic 30 sirds masāžas. Pēc tam atbrīvo elpceļus un veic 2 elpināšanas "mute - mute". Pārbaudi, vai krūškurvis paceļas pēc pirmā elpināšanas mēģinājuma. Atdzīvināšanas pasākumus turpini līdz ierodas Neatliekamā palīdzība, kas pārņem cietušā atdzīvināšanu, vai arī līdz cietušais sāk kustēties, atver acis un sāk normāli elpot.
Apokopojot svarīgāko, ziemas aktivitātes var būt ļoti aizraujošas, taču nepieciešams ievērot dažādus drošības pasākumus. Lai izvairītos no traumām, ir svarīgi izvēlēties pareizo ekipējumu un rūpēties par ķermeņa fizisko sagatavotību. Ja piedalīsies ekstremālākās aktivitātēs, svarīgi ir atsvaidzināt pirmās palīdzības prasmes un arī padomāt par apdrošināšanas iespējām. Aicinām ievērot rakstā minētos drošības principus, lai varētu izbaudīt ziemas priekus ar mierīgu prātu.
